Nodzīvo vienu dienu citādāk!
Tas nebija viegli - bet interesanti un aizraujoši, ņemot vērā, ka visu dienu bija nedaudz jāsaspringst, lai kontrolētu aktivitātes un izvērtētu, cik tas vai šitas ir neparasti mūsu pierastajai ikdienai... Taču - tā bija viena no kolosālākajām svētdienām pēdējā laikā! SPONTANITĀTE - tas bija mūsu kaujas sauklis uz lūpām, vakar no rīta mostoties, jo izlēmām, ka grūti būt citādākam, ja nav kaut kāds vadmotīvs. Tātad mūsu citādā diena bija Spontāna diena :)
Mostoties jau pārņēma tā sajūta, kāda ir pirms kāda svētku notikuma - miegs pazuda vienā mirklī :) Abas ar Loti ģērbām kleitas un kurpītes! Svētdienas rītu kleitā nebiju sagaidījusi :) Vīrs uzvilka vasaras šortus :D
Tad domājām, kā brokastosim! Lūk tā: ar deju mūzikas radio kanālu, ko nekad neesam mājās klausījušies), diskotēku uz pilnu klapi plkst. 8.00 no rīta un olu kaujām brokastīs :D
Olu kaujas, jāatzīstas, nebija nekas īpašs, bet Lotei it kā olas negaršo. Bet vakar apēda 2 :D
Tad nolēmām, ka kaut kur jāaizbrauc. Kur? hm........ Vīrs jau gribēja tajos pašos šortos braukt, bet izbāzis degunu pa durvīm, secināja, ka tas nebūtu spontāni, bet dumji :)))) Izlēmām braukt uz Rīgu ar vilcienu! Lote - pirmo reizi vispār redzēja un brauca ar to, vīrs - pēdējos 10 gadus nebija to darījis.
Ļoti jauks brauciens, Lote spiedza, kratījās pati un attēloja vilciena skaņas, spieda lāci pie loga, lai labāk var redzēt un uzjautrināja konduktoru, nedodama viņam biļetes :D Pēc tam, savukārt, visiem apkārtsēdošajiem piedāvāja mūsu biļetes ar skaļu Lūdzu!!! :)
Rīgā izdomājām, ka iesim uz Dabas muzeju, kurā nebijām bijuši no pirmsskolas laikiem un Lote vispār nekad. Dzīvo mīļdzīvnieku izstāde gan varēja būt lielāka... Taču tur piedzīvojām traku negadījumu, kad vecāki nenosargāja savu apmēram gadu veco bērniņu, kuram zaķis iekoda pirkstā :( Lote ļoti nobijās no tās kņadas un panikas, kas izcēlās, tāpēc labāk devāmies apskatīt pašu muzeju.
Dida! Dida! Sauc Lote arī šobrīd, kad pievienoju bildi. Dinozauri bija viņai vieni no favorītiem, vairākreiz skrēja atpakaļ pie Menija (lielais mamuts no Ledus laikmeta) :)) Viss muzeja apskats viņai notika skrienot, klauvējot pie stikliem, saucot ķapķa! auva! pepe! - lapsa, lauva, pele un gribot celt opā ikvienu, kas pūkains.
Muzejā bija tik daudz interaktīvu spēļu, kas bērnu burtiski aizrāva :) Lielākiem bērniem, protams, tās spēles būtu daudz izglītojošākas un jēgpilnākas, taču Lotei tas netraucēja krāmēt klučus no viena cauruma otrā, lūrēt visos lodziņos, likt puzli, spiest gaismiņas uz kartes :) Jaunā paaudze! ''Vecā'' paaudze izmēģina arī!
Riktīgi skaļu smiekliņu mums izraisīja peļu skola. Zem tās rakstīts, ka šad tad taksidermists arī paspēlējas ar savu darbu :D
Kad muzejs bija izpētīts no apakšstāva līdz jumtam, izlēmām turpināt ceļu. Iegājām pirmajā kafejnīcā, kurā nebija būts un kuras ārējais veidols aicināt aicināja. Kafejnīca Yo-Go! Barona ielā. Saldēta jogurta paradīze - saliec visu, ko gribi, saber saldumus pa virsu, mērces, cepumus utt.. un maksā par svaru. Par paliela izmēra trauciņu pilnu ar saldējumu un piedevām samaksājām nepilnus 2 latus un bija pat ĻOTI gana mums visiem trim.
Tad ieskrējām kādā fast-food pēc kaut kā sāļāka un devāmies uz vilcienu, jo Lote sāka miegoties. Kad atbraucām galastacijā, iekāpjot mašīnā, nebija vēl motors iedarbināts, ka jaunkundze jau gulēja. Mājās dabūjām mazo atstāt guļam mašīnā, kamēr paši gatavojām grilu pavasara sagaidīšanas ballītei ģimenes lokā :D Sezona atklāta!
Kamēr vīrs gar gaļu, es pagrābu pagalmā pēcziemas gružus, sasvīdu un nosalu. Dabūju ielīst sniega biksēs un siltajā jakā - nepiedienīgs apģērbs pavasara sagaidīšanai :D
Tad sekoja vakariņas. Saldajā - bērnības gardums - kukurūza ar karameli. Ui kā visi pieēdās ;)
Vakarā bijām nolēmuši nestrādāt. Bet tas neaizliedza mainīties amatiem! :) Vīrs šuva Lotei lāci. Ļoti lepojos ar Kārli. Pirmo reizi piesēdies pie šujmašīnas, jau pēc 20 min šuva kā lielais, pagriezienos profesionāli manevrēdams un dzīdams mani prom, kad pieteicos palīgos :) Rezultāts arī bija lielisks un bez brāķiem!
Te jau lācis gatavs un divas mazas rokas un liela sirds tikusi pie jaunā mīluļa. Pa nakti jau abi gulēja kopā, no rīta Lācis visur tiek nests līdzi :))
Tad bija mana kārta darīt Kārļa darbu. Mēģis. Flauta. Palielīšos - stundas laikā iemācījos gammu turp un atpakaļ. Nenoliegšu - grūti un sarežģīti. It sevišķi ikreiz atrast pareizi vietu, kur likt flautu pie lūpām. Un kreisās rokas augšdelma muskulis riktīgi šorīt jūt, ka ir bijusi slodze.
Trompete gan mani neuzrunāja. Pārāk sarežģīta, smaga un es tā arī nesapratu, kas tur jādara :D Vīrs man deva 8 balles privātstundas noslēgumā :D
Tad jau bija vēls, mazais saguris un kašķīgs, likām visus instrumentus savās vietās un - uz migu.
Varbūt vajadzēja dienu saplānot vairāk vai uztvert uzdevumu citā ''līmenī'', bet mēs to interpretējām šādi :) Vakarā ar vīru pārrunājām un secinājām, ka te der jebkura veida CITA dzīvošana - gan izklaide un atpūta, kā mūsu gadījumā, citā - cits darbs, citā - daudz dziļākā izpratnē - dzīvesveids un ideoloģija. Skaidrs ir viens, mans nosapņotais ''Live your day in different way'' nebija viegls uzdevums, taču - superīgs! :) Šorīt pat pietrūka tās svētku sajūtas, bet var jau būt, ka tāda ''cita'' diena ir jāpiekopj biežāk!
p.s. ak, jā! Visu svētdienu mēs datoru nemaz neaiztikām :) Izslēdzām un noslēpām uz skapjaugšas, lai nevilina. Un ziniet? Ļoti laba sajūta! :)
Lai jauka diena,
Aija
