Vasaras atskaite

Šujmašīna iepakota visaugstākajā plauktā, un vasara - lai arī mazāk darbīga pai plīšuļu jomā, tomēr - pavadīta ļoti aktīvā un satraucošā garā. Tagad atliek tikai atvilkt elpu pirms jauna dzīves posma, jo - ņemu pauzi! :) Pai nepazūd, tikai iemieg ziemas miegā...

Vasaras laikā tapa dažādi pasūtījumi, taču visus piemirsās nofotografēt. Tos, ko paspēju - tos arī atrādu:

Vasaras pilnbriedā piedalījos Salaspils kultūras centra bērnu pasākumā, kur man vajadzēja demonstrēt savus darinājumus. Tam par godu tapa lapsu, lāču, zaķu kompānija, tomēr visas vēlāk aizdevās uz citām debespusēm - 2 uz Jūrmalu un 4 uz Austriju. 

Etsy veikaliņā palikuši vien 4 no 10 zaķ-kaķiem, kas gaida savas mājas. Pārējie jau atraduši savus mīļotājus.

Kādam mazam Miķelim tapa grabuļauto ar ķirbi un kārtīgu kravu Miķeļdienas dārzeņu tirgum. Šoferis suns ļoti atbildīgs par savu vedamo kravu.

 Uz Itāliju kādam mazam puisēnam vārdā Leon devās grāmatiņa. 

Suns uz vāka. Mazs pinkains krančelis, uzticīgs draugs.

Uz iekšlapas Itālijas karogs, saldējums...

Tālāk - lidmašīna, jo Leona tētis ir pilots; un krāsu varavīksne.

Tad - liels L burts un lauva - arī uz burta L un lione izklausās līdzīgs vārdam Leon.

Un Beigās 3 mīļas pūcītes un auto - kā jau puikam :) 

Nesen ziņoju par lāču šūšanas nodarbību Salaspilī - tad nu ziņoju, ka tā izdevās fantastiska un visi 11 lācēni uzšuvās superīgi! :) Paldies!

Divi lāči vēl aiz kadra, bet te jau redzami, cik visi forši un mīļi :)

Bet, bet, bet - visvisvisvisvissatraucošākā un lielākā pai vēsturē plīša rotaļlieta tapa kādai mazai meitenītei - Aleksandrai dzimšanas dienā. Viņas mamma pasūtīja lelli meitas augumā :) Neeedaudz nomisējās piegrieztnes izmēri un man lelle sanāca 10 cm garāka - tieši precīzi manas Lotes augumā, lai gan Lotiņa lelli neredzēja, jo es negribēju meitu sāpināt, zinot, cik ļoti viņai lelle patiks un cik ļoti tā sagādās sirdssāpes, zinot, ka lelle jādod prom. Atzīšos, arī man lielu gabalu no sirds izrāva šis darbiņš, kad tika vests prom, jo nu dikti, dikti patika...

Biezi mati, lielas acis un smaidīgs ģīmītis :)

Augums slaids, drēbītes noģērbjamas, kleita puķaina, mežģīņu kruzuļbikses - kā Aleksandras mamma vēlējās - kuplas un cakainas :) Čībiņas pieskaņotas apģērbam, aksesuāri arī.

93 cm gara lelle bija lielākais pai plīša darinājums līdz šim un - jāsaka - uz nenoteiktu laiku tā arī paliks.

Paldies visiem, kas lasīja blogu un sekoja mūsu jaunumiem!

Lai jaukas rudens dienas!

Uz tikšanos!

Aija

Rosols :)

Sen nekas nav ierakstīts, jo centīgi cenšos un dzenu savu slinkumu prom par godu sava Etsy.com veikaliņa atvēršanai :) Protams, kad nav jāšuj kādam uz pasūtījumu un ar deadline datumu, bet teorētiski - pašam priekš sevis - tad slinkums bieži pārvar apņēmību. Bet es vispār savu šībrīža slinkošanu norakstu uz ziemas beigu vitamīna (līdzarto - gribasspēka) trūkumu un panīkumu :P 

Bet toties tagad saņēmos uzrakstīt te par šo to, kas mūsmājās jauns.

Sākšu ar svētdienu. Pirmo reizi varu padalīties ar svētdienas kadru - manā gadījumā - video: Lotē arvien vairāk redzami kļūst tēta gēni - mūzika!

Par vakardienu - ka godīgi pilsoņi un patrioti - jau no rīta aizbraucām un PRETojāmies tam nesaprotamā kārtā pieļautajam marasmam arī mēs. Visi 3! :) Priecē rezultāti, bet joprojām iekšā tāda neliela dusma par to, kā tas vispār tika pieļauts. Manā uztverē tā bija krietna ņirgāšanās, bet no otras puses - forši, kā latvieši pierādīja savu vienotību (te es nerunāju par partiju) un mīlestību pret šo valsti un kultūru.
Viena valsts, viena tauta, viena valoda.

Pagājušo nedēļu daudz kas pierādījās manā teorijā par bērnu audzināšanu. Vai pareizāk jāsaka - apgāza manu teoriju. Jorpojām nemāku 'izkāpt' no domas, ka mans bērns ir mazs un to vēl nemāk, to vēl neprot, tas ir bīstams viņas veselībai, drošībai utt, vai tam vai šitam vēl par agru. BET - ir viens labs vārds - UZTICĪBA. Uzticēties bērnam un ticēt, ka viņa to prot! Viņa to māk! Viņai tas sanāk un - galvenais - viņa pati jau prot par sevi rūpēties, uzmanīties, neiekrist, neapgāzt utt.. Pirms dažām nedēļām tas pierādījās ar to, ka - lai arī iepriekš viņa nemācēja dzert no krūzītes un vienmēr šķidrumu slaidu roku pārmeta pār plecu :D vai labākajā gadījumā uzlēja sev uz vēdera, kālab es tad tomēr nedevu viņai pašai rokās turēt parasto krūzi (snīpīškrūzi jau neizmantojam kopš ziemassvētkiem), tad nu pirms pāris nedēļām vnk uzticoties bērnam un iedodot viņai tējaskrūzi rokās, secinājums viens - viņa to māk un prot lēnām, uzmanīgi padzerties un neko neizliet. Nolikt uz galda un pastumt tālāk, lai nepārkrīt pār galda malu. Dažreiz pat pārāk tālu, kamēr otra galda mala pienāk :) Tas tiešām bija kā pierādījums tam, ka vairāk jāuzticas bērnam. Viņa prot! Mamma, face it!!! :) Un tas arī daļēji pasteidzināja mūsu podiņmācību. Vai es būtu kādreiz ticējusi, ka viņa to iemācīsies burtiski pāris dienās?! Nekad! Bet atkal grūdiens manai apziņai - bērns nav mazs nesapratīgs cilvēks. Gudra un prātīga, praktiska būtne. KAS MĀCĀS! un iemācās. uh.. penteris. Īsumā sakot - vnk ir jāuzticas bērnam un jāmet tās bēbja domas pie malas. un tas nekas ka viņai gads un 7 mēneši :)
Garais ievads tam, ka - vienu dienu Lote kompānijā ar omi vēra lielās pērles uz lāpāmadatas. Kura ir asa, jā. Bet viņa mācēja un ļoti uzmanīgi to darīja :) Ome vēra savas pērļu rotas, Lote - savas!

Mana mamma jau kādu laiku pašmācības ceļā mācās daudz un dažādus pērļošanas veidus. Parādīšu savas mīļākās rotas. Mamma gatavo arī pulksteņus (ebay sapirkām 'watch faces' - kuriem var pērļot klāt siksniņas, bet tie mammai aizdāvinās un aizceļo tik ātri pie jauniem saimniekiem, ka man neviena bilde nav :)

 

 

 

 

Lepojos ar savu mammu un meitu! :)
Un vēl kāds mazs 'parādiņš' manā blogā palicis bija. Laines Emīlijai dzimšanas dienā uz Zaubes mežiņu aizceļoja Pai! Nēģerlelle. :)

Šujot lellei matus, izlēmu atstāt tos daudz un garus, jo - katra meitene tak ir bērnībā sapņojusi pa īstam piešaut šķēres lelles frizūrai?! :) Un beigubeigās man sanāca afroamerikāņu Olga Rajecka! :D Sasmējos par līdzību :))) Nu tad lai Olgai jautra kompānija ar Emīliju un Niklāvu,

Jauku dienu,

Aija

ko mēs šodien darījām!

Čau!
Šodiena pagāja ļoti darbīgi, garšīgi un iedvesmojoši. Pēdējais arī kalpoja par pamatīgu naudas maka patīrīšanu :))
Pirmkārt:

Uz Austriju pie Zaigas ar Latvijas pasta gādīgajām rokām aizlidoja (visticamāk) 2 auto un nēģerītis - pareizāk sakot - nēģerīte. Tie Zaigas mazajiem krustbērniem ved Ziemassvētkus! Jā, pareizi sapratāt - pirmās, ļoti laicīgi gādātās dāvanas Zaiga jau sarūpējusi :) Tagad tik būs jānoslēpj līdz decembrim! :) 

Lelle Helēnai

Grabuļ-čabuļ-knibuļ-auto mazajam Aeneasam.

BMW Timam

Dāmai - kā pienākas - bikini un bižutērija :)

un mana mazā dāma nekādi nespēja vienaldzīgi noskatīties uz fotosesiju :) Jānāk bija pačamdīt, kas tie tādi visi :)

Vispār gribēju pateikt lielo PALDIES! mūsu pasta nodaļas darbiniecei, kura - lai man nebūtu jāmaksā papildus arī pilna maksa par otro kilogramu, jo sūtījums svēra 1 kg un 50 (!) gramus, sameklēja citu kasti - no izlietotajām, noplēsa visus liekos skočus un salīmēja man smuku paku, - un rezultātā sūtījums svēra 990 gramus! :) turklāt beigās atklājās, ka ar karti nevar maksāt, es izbēru visu maka saturu un paliku parādā viņai 3 santīmus :D Labi, ka vīrs mašīnā gaidīja - tad nu aizskrēju pakaļ un godīgi atdevu kopā ar mazu tējas naudiņu :) 

Otrkārt:

Man bija beidzies sintepons un dažas krāsas audumi, tāpēc mērojām taisno ceļu uz Abakhan'u. Mans iecienītākais ir Maskavas ielas veikals, jo tur maz cilvēku, lielāka izvēle un - ļoti laipnas pārdevējas (salīdzinājumā ar to veikalu, kas pie ex-Sporta pils, bet varbūt tur man vienkārši neveicās :D) Bet nu sagrābos ne pa jokam. Pie kases gandrīz aizrijos, ieraugot ciparus uz kases aparāta :D bet nu man vīrs saka - nu ņem taču - nebūs tagad ilgi šurp jābrauc. Ja es zinātu, ka tā nemēdz būt, tad es ticētu viņam :D Bet nu labi. Jācer, ka tagad patiešām ilgi nebūs turp jābrauc. Vismaz dēļ mana sirdsmiera :D

Mans šodienas guvums 

Un beidzot aizbraucām uz Āgenskalnu pēc sintepona! Kamēr atradām, biju jau nopsihojusies :D Tad beidzām utopiski meklēt un piezvanīju viņiem un - izrādās, kaut kāda piekļuve no pagalma izrādās ir aizlikta ar sētu un jābraucot no citas puses. Atradām uzreiz! :) Un izbaudīju to rūpnīcas iekšienes burvību! :D Pilnā nopietnībā - tā kā būtu iemesta laika mašīnā. Padomijas :D Kas par mēbelēm! Liftu! Kas par ''kārtību'' Bet ļoti jauki cilvēki un ātri tiku pie sava maisa ar sinteponu! (Ja kas - pa nepilniem 10 latiem mašīnas aizmugurējā sēdeklī maiss tika tikai ar atspērienu un stumšanu :) :) Es biju patiešām sajūsmā :) 

Maisa izmērs nojaušams, vai ne? :)

Nu tā -  ieguvums bija ļoti raibs un kolosāls, ka nespēju sagaidīt vakaru, kad Lote gulēs, lai ķertos darbiem klāt! :)

Atbraucām mājās un vēl sataisījām 5 suši ruļļus un vistas zupu Lotei. Tādas gardas pusdienas! Suši gan nenofočēju, jo līdz tam neaizdomājos, kā gribējās apēst :) 3 ruļļi vēl ledusskapī gaida savu iznācienu :P

Nu lūk...

Šovakara plānā 3 garneļ-gliemeži un jāpiebeidz dinozaurs. jo tagad man ir, ko stūķēt visos iekšā! :))

Jauku jums vakaru!

A

uga-čaka-uga-čaka :)

Manai Lotei nebija vēl nevienas lelles. Radošās brīvdienas vajadzēja beidzot izbeigt, jo lēnām jau pārņēma nepieklājīga sajūta, ka šujmašīna nebija kustināta mēnesi ilgi. Gan piekritīsiet, vasarā darāmo lietu un izklaides ir tik daudz, ka laiks pazūd nemanot, un gribot-negribot šis tas ir jāatliek maliņā. Man tas bija šūšanas darbiņš un blogs. :( Un man tas sanāca pat tīri dabiski, jo - ja nenāk nekas prātā, tad nemaz negribas mākslīgi kaut ko no sevis mēģināt ''spiest'' laukā :)

Bet nu lai paliek pļāpīgais ievads, tad nu par lelli. Pirmo Lotes lelli :) Nēģeriete tāpēc, ka jautrāk un netradicionālāk :)

 

 Bimbo - kā lelli nosauca mans vīrs, ir paviiiiiiiisam nedaudz nepabeigta, jo es vēl neesmu tikusi pie valrieksta čauliņām, lai taptu autentisks pup-turis :D tāpēc pagaidām viņa ir ļoti ''vaļīga'' sievietīte :) 

Lotes spiedzieni tajā rītā atkal bija visaugstākajā frekvencē, un lelle tiek vilkta visur līdzi, ratos vizināta (un tas nekas, ka ar galvu uz leju, ar kāju pār bortu un ar matiem riteņos :D), mīļota un bučota. Un bučota. Bučota :) 

Man prieks ir liels. Jo arī ieguldītais darbs bij liels, ko vēl atceras divu pirkstu spilventiņi, kas visvairāk darbojās pie matu piešūšanas. Galva ir viscaur segta ar matiem un katrs mats ir piešūts atsevišķi. Varbūt jāiemācās lietot uzpirksteni? Man nekad tas nav sanācis vēl līdz šim :)
Lai silts vakars,

Aija