Mana pirmā pieredze ar maza bērna cepures šūšanu :)
Vismaz neatceros, ka būtu mēģinājusi vispār kādreiz šūt cepuri.
Kas zina, vai iemesls tas, ka bez priegrieztnes, vai tas, ka šujmašīna kaut kā šodien protestēja, vai tas, ka modele vislaik maisījās pa kājām un darbs tāpēc bija intensīvs, un bija jākoncentrējas uz visu spēku apvienošanos, vienlaikus vadot i šujmašīnu, i turot aiz kādas no kājām-rokām Loti, lai nenogāžas, BET cepure sanāca fantastiska!!! (nedaudz gan pēc jēriņa izskatās, bet man plāns šo cepuri Lotei vilkt ikdienā, tad nu garas un lielas ausis traucētu kombinezona kapucei...)
Bet nu labi, par cepuri :D
Tātad zaķis studijā:
Olas mums bija, bet nevārītas :D Tas izsaka visu, kālab talkā nāca mandarīni :D
Austiņas nolaistas. Man jāpadomā par ausu iekšpusē iešujamu oderīti lai stingrāk turas :)
Man ir brūns, melns, zaļš un vēl n-tās krāsās plīšs - gribu arī pamēģināt kādu lāci, lapsu vai vardi iekš cepures :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru