Panika nebūtu tas īstais vārds, kas raksturotu mani vakardien ap šito laiku. Lote no diendusas pamodās ar 39* temperatūru. Precīzi gada un 5 mēnešu vecumā, pirmo reizi savā dzīvītē viņa saslimusi. Divreiz piedzīvotās iesnas neskaitot. Es sajutos tik bezspēcīga un nevarīga. Visu nevarēšanas izjūtu pastiprināja arī tas, ka mans ''stiprais plecs'' - vīrs, ir prom un būs mājās tikai šovakar... Paldies mūsu vedējtēvam, kas atveda mums zāles, un vedējmātei un manai mammai par atbalstu un padomiem! Nakts pagāja samērā mierīgi, cik nu mierīgi varēja paiet ar zāļošanu un ūdens dzeršanu lielos daudzumos. Taču rīts sākās tāpat kā vakars - ar čīkstošu, dusmīgu, lūpu uzmetušu, raudošu un vislaik opā prasošos bērnu.
Zvans dakterei beidzās nemaz nesācies - tas neesot nekas traks, esmu izdarījusi, ko varējusi, tagad tikai jāgaida. Bet es tikai sirmos matus pulcinu, tā vien liekas... nemāku ar vieglu garu. Lai gan saprotu, ka man jābūt mierīgai un mazā tāda būs. Bet uztraukums liels. Tagad beidzot mazā iemiga, gribas aprunāties ar kādu :)
Zvans dakterei beidzās nemaz nesācies - tas neesot nekas traks, esmu izdarījusi, ko varējusi, tagad tikai jāgaida. Bet es tikai sirmos matus pulcinu, tā vien liekas... nemāku ar vieglu garu. Lai gan saprotu, ka man jābūt mierīgai un mazā tāda būs. Bet uztraukums liels. Tagad beidzot mazā iemiga, gribas aprunāties ar kādu :)
Nu jā.... nemaz nerunāsim par vakardien ieplānoto triecien-pai-mīluļu-šūšanu-griešanu-skicēšanu, jo pēc ''Operācijas - Kaktuss'', tur manāmi lietas iekavējušās. Uz darbagaldu pat paskatījusies neesmu :( Piedodiet, mīļie...
Ha! Par sāpošo pirkstu tikai tagad atcerējos. Vairs nesāp. Laikam tāpēc, ka sirds sāp vairāk, līdzi jūtot mazajai pelei...
Bruņojieties ar ķiploku krellēm!
p.s. līdz tam vakardiena bija iesākusies ļoti priecīgi, jo apjautu, ka šajā nedēļas nogalē tak ir jau pirmā Advente! Steigā sameklēju Ziemassvētku radio - pēdējos piecus gadus tas jau ir mans rituāls - http://www.xmasmelody.com/
p.s. Macintosh lietotājiem jāmeklē šis radio zem I-Tunes - tur zem radio sadaļas ''jāpavandās'' ;)
p.s. Macintosh lietotājiem jāmeklē šis radio zem I-Tunes - tur zem radio sadaļas ''jāpavandās'' ;)
:)
Aija

es jau šitās nezin cik temperatūras esmu mazajiem pārcietusi. bet tik un tā man kā lec pāri 39 man ir stress un nervi čupā. tiko ar mazāko markusu pārcietām drīs dienu karsoni. atkal par čuku sirmo matu vairāk :D bet tā ir, ka iedotas ir zāles un nekas cits neatliek kā sēdēt un rociņu turēt, atbalstīt un kopā pārvarēt to visu :)
AtbildētDzēstātru izveseļosānos novēlu.
p.s. jā ar tik vakar apzinājos ka šo svētdienu jau pirmā advente. pamazam jau top sagatavošanās darbi :D
Aija, turies... pagājušajā nedēļa manam puikam bija 39 un 7, nu sajūta briesmīga, vairāk man, nekā viņam šķiet :) un tagad vesels, atpakaļ bērnu dārzā... tāds mums- mammām liktens :), mīlēt un ciest :) man arī ļoti bieži pietrūkst vēsā saprāta attiecībā uz bērnu slimībām u.c. Veseļojaties!
AtbildētDzēstTo būt mierīga:) Jēl - šito vajadzētu dzimšanas dienas apsveikumos sarakstīt vienmēr:) par to iekšējo mieru.., bet varu smaidot teikt, ka bloga pasaule ir tik - tik miera pilna reizēm, ka dalās padomos un ziņās par ko iepriekš nemaz nebiji iedomājies.. , vismaz ar mani tā notika, kad ar dilli atgriezāmies mājās..., bet patiesi, lai mazā Lote veseļojas un Tu lasi grāmatas viņai priekšā.. visas - visas..:) ja vien viņa grib klausīties.. , mani tas nomierina.. un šķiet laiks uz priekšu iet ātrāk..
AtbildētDzēstTuries, mīļā! Sūtu savas labās domas uz Tavu pusi, paties':)Un mazajai Lotītei novēlu pēc iespējas ātrāk tikt no tās riebīgās ligas vaļā - tiš un prom:)
AtbildētDzēstUn liels paldies par to Ziemassvētku mūzikas staciju internetā!
AtbildētDzēstPaldies, paldies, paldies! Tiešām, ko es bez jums darītu! Labās domas un pieredzes apmaiņa vienmēr nomierina - ne jau tā, ka priecājos, ka citam arī tā bijis, bet drīzāk jūtos mierīga - kad dzirdu, ka tas viss ir pārejošs :)
AtbildētDzēstCiešs skāviens visām!
A
Lai veseļojas Lote & Tev pašai ar pietiek spēka visam! :) Paldies par to radio linku - man reāls jaunums,kas tāds.. tik forši! :)
AtbildētDzēstŠādos brīžos čukstu saviem mīluļiem austiņā, lai atdod slimību man(man taču vieglāk pārciest visas ligas!)
AtbildētDzēstLai Lotītei veselība atgriežas!
Veseļojaties! Es nupat šovakar atvedu mājās vecāko meitu no slimnīcas. Plosās kaut kāds briesmīgs zarnu vīruss, un ņemot vērā, ka mēs vispār praktiski nekad neslimojam, tad tas tiešām ir traks. Viss, ko es varu pateikt = mieru, tikai mieru un pareizu elpošanu :)
AtbildētDzēstEs gan esmu no tām mammām, kas riskē, un arī pie augstas temp (pāri 39) zāles nedodu, ļauju organismam cīnīties pašam. Bet tas ir risks, ko uzņemos tikai es pati un nevienam citam to neiesaku, ja nav pārliecības ;)
Nu mēs šito nesen ar meituku piedzīvojām, bija ne tikai 39, bet pāris reizes pat 40. Diemžēl mājās pašas ar zālēm netikām galā, četras dienas nocīnījušās, mēs tomēr devāmies slimnīcas virzienā. Bet pozitīvi ir tas, ka mūsdienās mammas drīkst dzīvot slimnīcās, un vismaz mans bērns visu šo pasākumu uztvēra samērā mierīgi (tiesa gan, mēs jau otru reizi piedzīvojām šo temperatūras procesu slimnīcā).
AtbildētDzēstbet es no sirds novēlu jums pašām mājās tikt ar to trako temperatūru galā un cerams, ka jau rīt bērns leks pa māju vairs tikai ar 37,5:) un drīz būs vesels pavisam!!!
Ai, ai... Vislabākie vēlējumi Lotei, lai veseļojas! Meitenes tak visu var, arī nieka vīrusiņu pieveikt! Bučas!
AtbildētDzēstSirsnīgs paldies no manis par atbalstu un laba vēlējumiem! Lote pirms miega nu jau sāka atkal spēlēties, ne tikai man bikses starā karāties un raudāt. paspēja pat izbērt visas mantu kastes un tēti sagaidīja mājās spiegdama. :) Protams, uz nakti atkal palika karstāka, bet tas nekas. Aizmiga viegli un ātri. pfu pfu pfu - cerams, ka neesmu izpūtusi no mušas ziloni (lai gan man tas ir pieļaujams - tas ir mans pirmais bērns:D) - un deniņos patiešām pāris jauni sirmi mati. ui, mani vājie nervi.
AtbildētDzēst