Aizvakar uz papīra uzliku paijārija 2012. gada plānus un uzdevumus, pielīmēju pie sienas darbistabā:) Un reizē ar katru punktu, ko rakstīju, pieauga apņemšanās un samazinājās bažas, ka šis hobijs man drīz apniks un vairs negribēsies redzēt šujmašīnu (bažas laikam pieauga proporcionāli atvaļinājuma garumam :D) - BET NĒ! :) Piesēdos pie darbagalda un uhhh, pilnīgi "zažigala"! :))))Jau iesāku 2 pasūtījumus, vienu piebeidzu. Ļoti ceru, protams, ka šī turbo ātruma ieslēgšana tā arī turēsies, nevis pārslēgsies zemākā pārnesumā :)) Jo dažs labs plāna punkts jau nu ir baaaaaigi utopisks. BET KĀPĒC GAN NĒ? :)
Vai ne.... 
Un vienreiz pa visām reizēm jāparāda savs mugurkauls, kad runa ir par kaulēšanos vai dažādiem ''interesantiem'' sadarbības piedāvājumiem... Nu nedrīkst piekrist tikai tāpēc, ka negribas vai nav dūšas cilvēkam atteikt, lai vēlāk pukotos uz sevi par neizdevīgu darījumu, laika tēriņu zem pašizmaksas! Tas tā, uzrakstu te publiski, lai pati sev to ieskaidrotu! :D
Atpakaļ ierindā!
Lai veicas!
Aija
Lai izdodas, kas iecerēts - un latiņu vajag celt tik uz augšu, ne uz leju :))), lai cik izdevīgi nesolītos būt "interesantie" piedāvājumi :)
AtbildētDzēstLai piepildās viss, ko esi iecerējusi! Tev ir ļoti interesanti un jauki darbiņi!
AtbildētDzēst