25.1.12

Mana mamma ir abakhan :D

Mani pēdējo dienu dialogi ar mammuci:

- Klau, mammu, vai tev nav gadījumā spiedpoga kāda kaut kur aizķērusies?
- Ir! Protams, re ku 10 gab. Droši ņem, man nevajag...

- Man pasūtīta rotaļlieta, kurai vajadzīgs rūtains audums. Ne tāds kurš kāds rūtains - tieši sarkanbaltrūtains...
- Man bija kaut kur. (1 min meklē pa tuvākajiem plauktiem - saņēmu gandrīz pusmetru TIEŠI tāda auduma!!!)

- Eh, man beidzās čirkainā, brūnā, mīkstā dzij...
- Man ir 3 kamoli, ir dažādās krāsās. Vari ņemt!!!

Kārtoju skapi, ieraugu kokvilnas audumus, satīnu, trikotāžu, kaut ko biezāku. ACIS KUBĀ!
- Vari ņemt visus!  :)))
Es gar zemi. Tie audumi tādi - iespējams, vecāki nekā es, un dažs labs pat vēl vecāks. Bet TĀ kvalitāte!! :) Un tik feini raksti un puķes! Uh...
Katru dienu tieku pie kaut kā fantastiska, ka acis kubā un rokas trīc :D Un tas nav vienīgais. Mammai it-kā-nevajadzīgo-lietu-kambarītī uzgāju kasti ar īrisa diegiem, padomju laiku spolēm, striķīšiem, lina auklām un lina diegiem, dziju jūru, dažādām adatām uttt...
Lielajā kastē slēpās mazāka kaste ar šo bagātību.
Trīs krāsu sutažas (tā pareizi raksta - siev.dzimtē? :D) no tiem laikiem, kad mamma vēl mācījās pīšanu. Es tad vēl nebiju dzimusi :)
Diegu spoles. Vecās labās, smalkās, bet grūti saraujamās.
Lai nekļūtu ļoti nepieklājīga, šis bija mans guvums, ko atliku maliņā saviem darbiem. Lai gan acis burtiski apēda visu!:)
Un te mani jauniegūtie audumi. Kopā kādi 10 m noteikti tur ir. aaa, tas apakšējais gaišzaļais - tas gan ir veikalā pirkts. tur vnk pielīda bildēties :D
Sāku domāt, ka uz Rīgu laikam nevajadzēs braukt... Ja nu vienīgi acis man beigušās :D

17 comments:

  1. to zilo audumu atceros - mamma manam brālim no tāda bija sašuvusi super puper modernu (tolaik modernu :D) kreklu un bikses ar n-tām kabatām, atlokiem u.t.t. Bet tas bij gadus 30 atpakaļ :)))
    Tolaik tomēr visi bija spiesti iepirkt krājumus, glabāt lietas, kas kaut kad noderēs u.t.t., baidos, ka manai mammai ne tas vien izpeldētu, ja tādu kārtīgu šmonu uztaisītu :)))

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. njaa.. mūsmājās tas bija tik daudz kādreiz, ka tieši mājturības stundām, kad darinājām kaut ko, kas it kā saucās svārki, priekšauts un citi brīnumi, tieši šis audums tika vēlīgi piešķirts :D

      Dzēst
  2. :) es arī ceru - kādreiz meitai būt ritīgs "brīnumskapis":)))
    Tev mamma ir atvaļināta šuvēja?:) pilnīgi prasās blogieraksts par mammu:)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Mana mamma ir makgaivers :D Viņa nav oficiāla šuvēja, bet šuj, ada, tamborē, utt, tagad pēdējais viņas hobijs ir pērļu rotu darināšana, neskaitot arī kaislību uz dārzkopību un mazbērnmīļošanu :))

      Dzēst
    2. un tas blogieraksts pilnīgi nudien varētu tapt! :)

      Dzēst
  3. ...nākamreiz būšu LV ar izrevidēšu mammas šujmašīnas galdu un skapi... viņa kopš sāka tamborēt, pamazām sāka atmest šūšanu, pēdējā lieta, ko viņa man uzšuva laikam bija izlaiduma kleita dārziņam, jo pēc tam neko vairs neatceros, tik adītus džemperus un tonnām tamborētu dabu...

    AtbildētDzēst
  4. Eh... Nu man protams siekala līdz zemei... Un, kad atceros, kādi manai mammai bija dārgumi, kamēr es pamatskolas gados nepieķēros tos pārveidot "tērpos"...
    Va vellos, tagad kožu pirkstos. Kaut kost pirkstos ar esošo audumu bagāžu man tiešām nevajadzētu! :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Klau - mimmītim skapī palika lērums zīdainu un tādu - nepaklausīgu audumu atgriezumi un gabali. Tu tādus izmanto? Varētu pielasīt kaut ko līdz nēģerjaunkundzes atdošanai (tā ir bez 5 min gatava). Man pašai tādi irstošie audumi nepatīk, bet - nav viņi slikti... ;)

      Dzēst
  5. nu gan tev noveicās, super!!!

    AtbildētDzēst
  6. "acis kubā un rokas trīc" - šito vajadzētu jau ieviest kā sava veida izteicienu, aprakstot rokdarbnieču reakciju/sajūtas, kad tiek klāt kaut kam tādam!!!! Ak, Tu laimīgā!!!
    Un man tas zilais audums arī ir ļoti labi pazīstams:):)

    AtbildētDzēst
  7. jēe, apmēram tāpat man bija kad mamma savus krājumus izrevidēja, un bēniņus piekārtoja :D
    šitā sajūta labā kad uzrokas kas labs. bet mums jau rokdarbniecēm pat nieka drāts gals ja uzraktos, skaitītos super atradums :D

    AtbildētDzēst
  8. Fantastiska mammas dāvana! Kā gan citādi ko tādu lai nosauc! Šķiet kādu brīdi uz audumu veikalu Tev nevajadzēs braukt! :)))

    AtbildētDzēst
  9. Kā man patīk tas audums pelēkais ar zaļajām lapiņām-puķītēm :)) Bet visādi citādi...sajūtās, it kā tu būtu pie manas mammas paviesojusies :D

    AtbildētDzēst
  10. Cik pazīstami skati:) Ne to vien var ieraudzīt, ja pa manas mammas antresolu vai šujmašīnu parokas!

    AtbildētDzēst
  11. Aija, es gribu pie Tavas mammas ciemos! Patiešām :) Jo kā reiz biju šodien uz Abakhan aizstaigājusi un varu visas acis izskatīt, bet gandrīz neko uzrunājošu tur neatradu atšķirībā no Taviem zelta krājumiem.. Bet vispār Tu mani vedini aizdomāties, ka varbūt pie kā līdzīga arī es varētu tikt, dodoties ciemos pie vectētiņa, kur varbūt vēl palikuši visādi vecmāmiņas audumu krājumi..

    AtbildētDzēst
  12. varbūt es arī varu pie Tavas mammas aizbraukt ciemos, kopā ar andrasballe? :)
    superīgi krājumi! su-pe-rī-gi!!

    AtbildētDzēst
  13. Mūsu mammas bija cita paaudze - krāja visu. Manējā nav nekāda rokdarbniece, bet arī pie viņas var atrast visvisādus dārgumus :)

    AtbildētDzēst

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...