Ar draudzeni Antru mēs esam pazīstamas jau 17 gadu! (ak, dieniņ, cik daudz!) un reiz tālajā sākumskolas solā, kopā ar manu dvīņumāsu un Antru izdomājām tādu mazītiņu zvēriņu - lācīti, ne lācīti, pelīti ne pelīti - bet Čukatiņu! Dzīvnieka pamatā - liela galva, mazas actiņas un ūsiņas, sīks rumpītis un mazas kājas, rokas. Par astes klātbūtni gan zinātne vēl klusē.... jo neatceras :D Iespējams bija, tad tādā gadījumā šim eksemplāram aste vēl jāpieaudzē :)
Pagājušajā nedēļā pie Antras, iepakots pasta aploksnē, šis zvērs aizceļoja pa kluso:) Pārsteigumu nedaudz izjauca tas, ka es nebiju iedomājusies, ka Antra savā darba vietā tajā dienā varētu arī nebūt :D Nekas, toties vakar viņu uz darba galda sagaidīja Čukatiņa un tam par godu pat tapa bilde! Antra vienu atsūtīja arī man - tad nu atļaušos ielikt, lai par abām draudzenītēm varat papriecāties arī jūs :)
 |
| Antra ar Čukatiņu |
Ui, kāds prieks pašam, kad sagādā prieku citam :) :*
Antra vēl vakar ap pusnakti man atrakstīja un teica, ka smaids un vēlme spiegt no prieka, nav zudusi! :)
Man arī smaids no vienas auss uz otru!
A
cik foršs zvērs Tev sanācis! :) pilnīgi varu iedomāties cik priecīga gan Tu pati, gan draudzene :)
AtbildētDzēstVecā, labā Čukatiņa kā izspļauta! :D Tik man liekas, ka rumpis parasti bija citā krāsā, bet tas jau 17 gadus atpakaļ - mode mainās. :D
AtbildētDzēstburvīgs dzīvnieciņš!Tiešām vedina smaidīt!
AtbildētDzēstIiiiiiiiiiii, jēēē! Vēl joprojām smaidu! :)
AtbildētDzēst