Plīša Bugatti Veyron?!

Bugatti Veyron!!!!????

Pirmais, ko iedomājos, kad Liene man palūdza, vai varu es uzšūt Bugatti Veyron, bij - kas tas tagad ir par zvēru?! Atzīšos, no automašīnām saprotu diezgan maz, it sevišķi no ekskluzīvajām, kā arī mans vīrs nav tāds klasisks sporta-auto-tehnikas fans. Zināt viņš to auto zināja. Es gan nē... Tad nu pēc tam, kad atvēru mammasGoogles lapu, lai paskatītos, kādu tad ''verķi'' man būs jāšuj - acis uz kātiņiem, tas bija mazākais :)))

 

Kad pierima izbrīna sirdsklauves un kad aizdzinu savu spēju šaubas ar pāris skicēm - ķēros pie darba. :)) Lieni brīdināju - ka - jo tuvāk rezultātam, jo tālāka tā līdzība no oriģināla :))))) Vispār ar Lieni bija jautri. Reti gadās tik smieklīgs un jautrs cilvēks ''otrā galā''. Turklāt Lienei noteikti netrūkst humora izjūtas un oriģinālu ideju - tas man ļoti patīk! ;) Turklāt auto nebija domāts bērnam, bet pieaugušam vīrietim - Lienes puisim, kam viņa bija apsolījusi Bugatti uzdāvināt! :)

Nu lūk... 

Un te auto ar Lieni, viņas draugu Rihardu, kuram auto tika dāvināts (un viņam nav 2 gadi :P) un aizmugurē sēdošo trešo draugu :) 

Riktīgi sapriecājos par epastu, ko saņēmu no Lienes, kad viņa bija auto ieraudzījusi. Liene raksta: 

''Nu tas tik bij ko vērts!!!!!!!!!!!!!!!! Es izvelku mašīnu no maisiņa un man blakus stāvošais 33 gadus vecais Itāļu kolēģis saka – „ Wau, Bucati Veyron?!” Es biju šokā! Pārjautaju – kā vinš to zina?! Šis man atbild – nu kā?! - To taču var redzēt!!!''

Nu re. Un man sirds mierīga :))))))

Liene, Tu esi forša!

Pie darbiem!

Čiu-riu!

Aija